EIROPAS KOPIENAS PASTĀVĪGĀ IEDZĪVOTĀJA STATUSS LATVIJĀ

---

2006.gada 23.janvāri stājās spēkā direktīva 2003/109/EK par trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji.

2006.gada 22.jūnijā pieņemts likums “Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijas Republikā”, kas ievieš jaunu statusu – Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā.

Saskaņā ar likumu, par trešās valsts pilsoņiem tiek uzskatītas personas, kas nav Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņi. Saskaņā ar šo definīciju par trešās valsts pilsoņiem tiek uzskatīti arī Latvijas nepilsoņi.

Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statuss nav obligāts un netiek piešķirts personām automātiski – personai, kura vēlas iegūt šo statusu, ir jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un vienlaicīgi ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem.

Kritēriji EK pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai ir:

1. EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu piešķir, ja persona no pieteikuma iesniegšanas brīža pēdējos piecus gadus ir nepārtraukti un likumīgi dzīvojusi tās teritorijā, pieļaujot personas prombūtni ne ilgāk kā sešus secīgus mēnešus vai desmit mēnešus kopumā.

2. Personai jāpierāda pietiekami iztikas līdzekļi gan sevis, gan ģimenes locekļu nodrošināšanai. Turklāt iztikas nodrošinājumam jābūt stabilam un regulāram, proti, pēdējos 12 mēnešos pirms pieteikuma iesniegšanas personai jābūt saņēmušai vismaz valstī noteikto minimālo algu, par kuru ir maksāti nodokļi. Par pietiekamu nodrošinājumu tiek uzskatīta arī pensija.

3. Ņemot vērā, ka direktīvas mērķis ir arī noteiktu laiku dalībvalstī nodzīvojušo trešo valstu pilsoņu integrācija, EK pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai nepieciešamas arī valsts valodas zināšanas. Cilvēkiem, kas vēlas iegūt šo statusu, jāapliecina valsts valodas prasme vismaz A2 līmenī.

EK pastāvīgā iedzīvotāja statusa īpašnieks pasē saņem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ielīmi, kurā norādīts, ka viņš ir EK pastāvīgais iedzīvotājs.

Kāds statuss ir personām, kas nevēlas iegūt EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu?

Ja Latvijas nepilsonis nevēlas šādu priviliģētu statusu Eiropas Savienībā saņemt, viņa statuss Latvijā nemainās, savukārt citās Eiropas Savienības dalībvalstīs viņš var uzturēties kā jebkurš trešās valsts pilsonis vispārējā kārtībā.

Statusu ieguvušais Latvijas nepilsonis vai ārzemnieks Latvijā bauda tādas pašas tiesības kā jebkurš Latvijas nepilsonis vai ārzemnieks ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Vai EK pastāvīgā iedzīvotāja statusa īpašnieki varēs uz citām ES valstīm ceļot bez vīzām?

EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu ieguvusī persona var ceļot bez vīzas uz citām Šengenas līguma dalībvalstīm. Pārvalde atgādina, ka Īrija, Lielbritānija, Kipra, Malta, Rumānija un Bulgārija nav Šengenas līguma dalībvalstis.

Kam ir izdevīgi iegūt EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu?

Ja persona, kas Latvijā ieguvusi EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu, brauc uz citu ES dalībvalsti strādāt, šai personai jābūt regulāriem un stabiliem ienākumiem sev un ģimenei, lai neizmantotu šīs dalībvalsts sociālo palīdzību. Jābūt arī veselības apdrošināšanai slimības gadījumiem, kas sedz visus riskus otrā dalībvalstī, kurus parasti sedz attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem. Dalībvalsts var izvirzīt prasību par valodas zināšanām un piemērotu mājokli. Personai citā dalībvalstī jāsaņem uzturēšanās atļauja un darba atļauja.

EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu ir izdevīgi iegūt tiem trešo valstu pilsoņiem, kas vēlas doties strādāt uz kādu citu ES dalībvalsti. Turpmāk, persona, kas Latvijā ieguvusi EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu, pēc viena nostrādāta gada kādā ES valstī, var brīvi mainīt darba devēju.

Labvēlīgāki nosacījumi ir personām, kas zaudē statusu un dodas dzīvot uz kādu trešo valsti, piemēram, ASV vai Izraēlu. Šāda persona trīs gadu laikā var atgriezties un vēl pēc diviem gadiem atkal var iegūt EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu.

Statuss dod arī tiesības pieprasīt uzturēšanās atļauju, uzturoties dalībvalstī, un pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju arī gadījumā, ja personai ir pietiekams iztikas nodrošinājums un nav citu iemeslu uzturēties šajā valstī. Šādā gadījumā katra valsts ir noteikusi savu minimālo finanšu līdzekļu summu.

Vai EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu var pieprasīt, trešās valsts pilsonis, kurš studē kādā ES dalībvalstī?

Nē, ja kādā ES dalībvalstī persona uzturas, lai iegūtu izglītību, EK pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju prasīt nevar, bez tam, ja ārzemnieks studējis Latvijā un pēc tam turpina uzturēties sakarā ar darbu vai ģimenes apvienošanu un vēlas pieprasīt Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu, tikai puse no mācību laika tiek ieskaitīta piecu gadu periodā, ko nepieciešams pavadīt dalībvalstī. Piemēram: ārzemnieks studējis Latvijā četrus gadus, pēc tam ieguvis uzturēšanās atļauju sakarā ar darbu – EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu viņš varēs pieprasīt pēc trīs nostrādātiem gadiem.

Kāda ir procedūra, lai iegūtu EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu?

Lai iegūtu EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu, personai jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un jāiesniedz šādi dokumenti:

1. Aizpildīta anketa
2. Personas fotogrāfija.
3. Dokuments, kas apliecina pietiekamu iztikas nodrošinājumu (Izziņa kā pierādījums par pēdējo 12 mēnešu ienākumiem. Pēc tam, kad persona iesniegusi izziņu no darba vietas par noteiktā laika periodā saņemto atalgojumu, ar Valsts ieņēmumu dienesta palīdzību, PMLP darbinieki pārbauda vai par norādīto darba samaksu ir maksāti atbilstoši nodokļi. Līdz ar to, ja persona būs saņēmusi darba algu "aploksnē" vai strādājusi tikai gadījuma darbus, šādu statusu iegūt nevar).
4. Apliecinājums valsts valodas prasmei paredzētajā (A2) vai augstākā līmenī.
5. PMLP pārbauda arī personas dzīvesvietas esamību. Tiem trešo valstu pilsoņiem, kuri uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju un kuri var jau pieprasīt šo statusu, ir nepieciešams pierādīt, ka arī turpmāk viņam ir garantēta dzīvesvieta Latvijā.
6. Dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

Lēmums par EK pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanu tiek pieņemts triju mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas. Reizi piecos gados nepieciešams uzturēšanās atļauju atjaunot, to reģistrējot.

Valsts nodevas apmērs:

• EK pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšana, ja ārzemnieks uzturas ar derīgu termiņuzturēšanās atļauju:  

• 90 dienu laikā – Ls 70
• 45 dienu laikā – Ls 170;
• 10 darba dienu laikā – Ls 220

• EK pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšana Latvijas nepilsonim, ārzemniekam, kas pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, vai ārzemniekam, kas uzturas Latvijas Republikā ar derīgu pastāvīgās uzturēšanās atļauju:

• 90 dienu laikā – Ls 20
• 45 dienu laikā – Ls 100;
• 10 darba dienu laikā – Ls 120

Vai persona var saņemt EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu citā ES dalībvalstī?

Jā, persona, kas Latvijā ieguvusi EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu, pēc pieciem citā valstī likumīgi nodzīvotiem gadiem, izpildot visus nepieciešamos kritērijus, EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu var iegūt arī citā ES dalībvalstī, bet līdz ar to zaudējot EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijā. Direktīva nosaka, ka šāds statuss var būt vienā no ES dalībvalstīm.

EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu zaudē, ja:

• persona ieguvusi Latvijas vai citas ES valsts pilsonību; 
• persona ieguvusi EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu citā ES dalībvalstī; 
• persona sniegusi nepatiesas ziņas, lai iegūtu statusu; 
• ja persona ārpus Kopienas teritorijas uzturējusies 12 nepārtrauktus mēnešus vai ārpus Latvijas sešus gadus (ja persona dodas strādāt ilgāk par 12 mēnešiem, piemēram, uz Norvēģiju, kas nav ES dalībvalsts, lai nezaudētu EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu, personai vajadzētu vismaz reizi 12 mēnešos atbraukt uz Latviju);
  
• pastāv drošības un sabiedriskās kārtības apdraudējums, ko izvērtē Latvijas kompetentās institūcijas.

Papildus informācija:

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informatīvais tālrunis 67588675.